Ko darīt, ja piezvanīja krāpnieki
Nolikāt klausuli, un sirds dauzās? Galvenais tagad — rīkoties ātri un pareizā secībā. Vissliktākā izvēle ir nedarīt neko un cerēt, ka pāries. Šis ir rīcības plāns pirmajai stundai pēc krāpnieku zvana; kurš solis pirmais, atkarīgs no tā, vai paspējāt kaut ko izpaust.
Ja neko neizpaudāt
Ja tikai uzklausījāt un pārtraucāt sarunu, esat cauri sveikā. Tomēr izdariet trīs lietas:
- Nezvaniet atpakaļ. Uz svešiem ārvalstu un paaugstinātas maksas numuriem — nekad: dažkārt tieši atzvans ir pati krāpšanas shēma, un maksa tiek ieturēta jau par savienojumu.
- Pārbaudiet numuru mūsu meklētājā un atstājiet komentāru ar savu pieredzi — jūsu ziņojums brīdinās nākamos.
- Bloķējiet numuru telefonā.
Ja zvanītājs zināja jūsu vārdu vai citus datus, pierakstiet zvana laiku un numuru — tas noderēs, ja vēlāk rakstīsiet iesniegumu policijai.
Ja izpaudāt kodus, kartes datus vai apstiprinājāt Smart-ID
Šeit skaitās minūtes. Secība šāda:
- Zvaniet savai bankai — uzreiz. Diennakts numurs ir uz kartes aizmugures. Lūdziet bloķēt karti un apturēt aizdomīgos maksājumus. Ja pārskaitījāt naudu paši, sakiet arī to: banka var mēģināt maksājumu atsaukt caur saņēmēja banku. Jo ātrāk piezvanīsiet, jo lielāka iespēja naudu apturēt.
- Atjaunojiet Smart-ID. Ja apstiprinājāt svešu pieprasījumu vai nosaucāt PIN kodus, izdzēsiet savu Smart-ID kontu lietotnē un reģistrējiet to no jauna ar citiem PIN. Ja lietojat arī eParaksts vai kodu kalkulatoru, pārliecinieties, ka arī tie nav nonākuši svešās rokās. Kā šī shēma strādā, aprakstīts rakstā par Smart-ID krāpniecību.
- Nomainiet paroles — vispirms internetbankai un e-pastam, tad pārējiem kontiem. E-pasts ir atslēga uz visu pārējo: kam ir jūsu pastkastīte, tas var atjaunot paroles jebkur. Ieslēdziet divpakāpju autentifikāciju visur, kur tā pieejama.
- Pārskatiet konta izrakstu — vai nav maksājumu, kurus neveicāt jūs. Ja banka piedāvā paziņojumus par katru darījumu, ieslēdziet tos vismaz uz pāris nedēļām.
Ziņojiet — arī tad, ja nauda palika neskarta
- Valsts policija: zvaniet 112 vai iesniedziet iesniegumu elektroniski. Ja nauda ir nozagta, policijas iesniegums būs vajadzīgs arī bankai.
- CERT.lv: ziņojiet par numuru un shēmu vietnē cert.lv vai uz cert@cert.lv — tur apkopo aktīvās kampaņas un brīdina sabiedrību.
- Jūsu operators (LMT, Tele2, Bite) arī pieņem ziņojumus par krāpnieciskiem zvaniem savā tīklā.
Pat ja šķiet, ka nekas nav noticis, jūsu ziņojums palīdz ieraudzīt kampaņas mērogu un ātrāk apturēt numurus.
Piesargieties no otrā viļņa
Upuru saraksti krāpnieku vidē ir prece. Pēc dienas vai nedēļas jums var piezvanīt «izmeklētājs» vai «bankas drošības dienests», kas sola atgūt zaudēto naudu — atliek vien apstiprināt identitāti ar Smart-ID vai nosaukt konta datus. Tas ir tas pats krāpnieks vai viņa kolēģis. Īsta policija un banka nekad neprasa kodus un nepiedāvā «drošības pārskaitījumus». Nolieciet klausuli un piezvaniet iestādei pa tās oficiālo numuru pats.
Nekauniniet sevi
Telefonkrāpnieki strādā pēc izstrādāta scenārija: viņi prot radīt paniku, laika spiedienu un uzticības sajūtu. Uz šī āķa ir uzķērušies arī banku darbinieki un IT speciālisti. Kauns ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi gadījumi paliek nepieteikti, — un tieši klusēšana ļauj krāpniekiem strādāt tālāk. Iesniegums nav atzīšanās muļķībā; tas ir vienīgais veids, kā shēmu apturēt.
Brīdiniet citus
Kad steidzamākais izdarīts, veltiet minūti pārējiem: novērtējiet numuru un atstājiet komentāru mūsu vietnē, apskatiet aktuālo krāpnieku numuru sarakstu un pastāstiet vecākiem vai vecvecākiem, kā šīs shēmas izskatās dzīvē. Visbiežāk cieš tieši seniori — un viena savlaicīga saruna pasargā labāk nekā jebkurš filtrs.